Produktu grupa

Dažādas monētas

Tēma

Izvēlies

Valsts

Izvēlies

Cenu diapazons

Izvēlies

Valūta

Izvēlies

PVN

Izvēlies

Mērvienības

Izvēlies

Notīrīt filtrus

 
     

info@latgold.lv

 

 

b_vaultoro_160x600.png

 

BV_120x600_v5 eng.gif

Drukas versija

Latvijas 2 euro-Zemgale, 2018

Ieteikt Ieteikt
 
 
     
 
Svars
Prove
Diametrs (mm)
Biezums (mm)
Gads
Pārdod (EUR)
Vienības
 
8.50 g 25.75 2.2 2018 2.50

Pēc pasūtījuma
Atjaunots:23/01/2019 08:26
 
     
 

2 eiro piemiņas monēta Zemgale pabeidz Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju. Monētu sērija ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā.

Diametrs: 25.75 mm 

Biezums: 2.20 mm 

Svars: 8.50 g

Forma: apaļa; 

krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta

Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums

Kalta 2018. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bet plastisko veidojumu – Jānis Strupulis.

Monētas kopējā puse

Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse (reverss)

Zemgales ģerbonis, virs tā uzraksts LATVIJA, zem ģerboņa ZEMGALE un izlaiduma gadaskaitlis 2018.

Monētas josta

Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Tirāža: 500 000 eksemplāru

SKATIES YOUTUBE


youtube Latvijas 2 eur monēta-Zemgale


 

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.

Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.

Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.

Zemgales ģerboņa vēsture saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes 16.–18. gs. heraldisko simboliku. Hercogistes ģerboņa pirmsākumi datējami ar 16. gs. 60. gadu vidu – jau senākajā hercogistes zīmogā ar ģerboņa attēlu (1565) četrskaldītā vairogā līdzās diviem lauvām redzams Zemgales simbols – divi izaugoši (no vairoga malas iznākoši, līdz pusei attēloti) aļņi. Alnis heraldikā ir reti sastopama figūra; hercogistes ģerbonī tas simbolizēja novada dabas bagātības. Zemgales ģerboņa attēlojums senatnē maz izmantots, bet tās lielākās pilsētas – Jelgavas – ģerbonī jau kopš 1573. gada redzama aļņa galva. Senākajos atveidos tā, tāpat kā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī, vairāk līdzinās brieža galvai. Neskaidrības attēlojamā dzīvnieka veidolā bija raksturīgas visu hercogistes pastāvēšanas laiku, lai gan jau 1579. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa aprakstā attēlotā figūra nepārprotami nosaukta par alni. Kopš 19. gs. aļņa atveids vairs šaubas nerada.

Zemgalei – vairāku Latvijas Valsts prezidentu dzimtajam novadam – veltītā 2 eiro piemiņas monēta apgrozībā nonāk tieši lielo svētku priekšvakarā un vairos Latvijas atpazīstamību pasaulē.

 

Avers
Reverss
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.