Produktu grupa

Zelts

Tēma

Izvēlies

Valsts

Izvēlies

Cenu diapazons

Izvēlies

Valūta

Izvēlies

PVN

Izvēlies

Mērvienības

Izvēlies

Notīrīt filtrus

 
     

 +371 67286340 info@latgold.lv

 

 

b_vaultoro_160x600.png

 

BV_120x600_v5 eng.gif

Drukas versija

Latvijas zelta monēta-Zelta saktas.Burbuļsakta

Ieteikt Ieteikt
 
 
     
 
Svars
Prove
Diametrs (mm)
Biezums (mm)
Gads
Pārdod (EUR)
Vienības
 
13.00 g 999.9 22 2018 660.00

Pēc pasūtījuma
Atjaunots:21/11/2018 06:51
 
     
 

2018.gada 8.novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 75 eiro zelta kolekcijas monētu "Zelta saktas. Burbuļsakta". Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.

Nominālvērtība: 75 eiro
Svars: 13.00 g 
Diametrs: 22.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāteproof  ar pieciem apaļiem caurspīdīgiem Swarovski kristāliem
Maksimālā tirāža: 1 000
Kalta 2018. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)

 

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#burbuļsakta", "#17_18gs", "75 euro" un "#2018".

Monētas aizmugure (reverss)
Stilizēts 17. gs. burbuļsaktas atveids.

Monētas josta
Gluda.

youtube Latvijas zelta monēta-Zelta saktas.Burbuļsakta

LV_Burbulsakta_2018.jpg

Laime, laime tai meitai,
Kas piedzima saulītē,
Tai Laimiņa saktas lēja,
Sudrabā mērcēdama.
(Latviešu tautasdziesma)

17. gs. latviešu rotu klāstā no dažādu formu riņķsaktām, kas bija iecienītas iepriekšējos gadsimtos, pakāpeniski izveidojās jauns saktu veids. To loku rotāja puslodes veida pacēlumi – burbuļi –, no kuriem rotas arī ieguva savu nosaukumu – burbuļsaktas. Burbuļi varēja būt gludi, graudaini un aveņu ogas atgādinoši, rotāti ar ziedveida vai citu ornamentu. Burbuļsaktu loks parasti bija dalīts trijās joslās. Vidējā, platākajā joslā atradās dekoratīvie puslodes veida izciļņi, starp tiem nereti bija novietoti ziedveida vai valdnieku kroņu formas rotājumi, bet, sākot ar 18. gs., nostiprinājās tradīcija starp burbuļiem metāla ietverēs iestrādāt krāsainas stikla "acis". Malējās joslas rotāja ģeometrisks (visbiežāk – zigzagveida līniju) raksts un caurlauzuma tehnikā darinātas sirdis. Senākās šā veida saktas atrastas 17. gs. depozītos kopā ar sudraba monētām, tādējādi tās nebija tikai parastas rotas, bet arī savam laikam ievērojama vērtība. Burbuļsaktas saglabājās arī 19. gs., kļūstot par sieviešu tautastērpa neatņemamu sastāvdaļu.

Lielās, greznās burbuļsaktas darināja no sudraba un nereti pat apzeltīja. Burbuļsaktas bija viena no greznākajām latviešu sieviešu rotām, un tajās bieži tika iegravēts īpašnieces vārds un saktas darināšanas vai dāvināšanas gads. Mazākās saktas varēja būt izgatavotas arī no misiņa, tās bija domātas krekla saspraušanai un rotāšanai. Ar lielajām saktām sasprauda villaines. Uz to adatām nereti tika uzvērts vēl īpašs saktas gredzens, kas atgādināja mazāku saktu. Burbuļsaktas bija sastopamas visā Latvijas teritorijā, lai gan to rotājuma veids un valkāšanas tradīcijas nedaudz atšķīrās. Tā, piemēram, Dienvidkurzemē šādas saktas villainē nesprauda pa vienai, bet gan citu virs citas, vietojot pēc lieluma un noslēgumā vēl iesienot zīda lenti. Greznā rota bija turīgu latviešu zemnieču lepnums un bieži tika nodota no paaudzes paaudzē. Šādas saktas kā dzimtas relikvija ģimenēs nereti saglabātas līdz mūsdienām.

Eiro zelta kolekcijas monētu sēriju "Zelta saktas", kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā, veido 2016. gadā izlaistā monēta ar 3.–4. gs. ripsaktas atveidu, 2017. gadā kaltā pakavsaktām veltītā monēta un 2018. gadā sēriju noslēgusī monēta ar burbuļsaktas atveidu.

 

Avers
Reverss
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.