Produktu grupa

Zelts

Tēma

Izvēlies

Valsts

Izvēlies

Cenu diapazons

Izvēlies

Valūta

Izvēlies

PVN

Izvēlies

Mērvienības

Izvēlies

Notīrīt filtrus

 
     

 +371 67286340 info@latgold.lv

+371 6286340

 

b_vaultoro_160x600.png

Nosūtīt draugam Drukas versija

Latvijas zelta monēta-Zelta saktas.Pakavsakta

Ieteikt Ieteikt
 
 
     
 
Svars
Prove
Diametrs (mm)
Biezums (mm)
Gads
Pārdod (EUR)
Vienības
 
6.00 g 999.9 21 2017 270.00

Pēc pasūtījuma
Atjaunots:22/11/2017 07:06
 
     
 

Latvijas Banka 2017.gada  31. augustā laidusi apgrozībā 20 eiro zelta kolekcijas monētu "Zelta saktas. Pakavsakta". Monēta turpina Latvijas saktām veltīto zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.

Nominālvērtība: 20 eiro
Svars: 6.00 g 
Diametrs: 21.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāteproof 
Maksimālā tirāža: 4 000
Kalta 2017. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)

 

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Solvita Rulle

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti "#Latvija", "#pakavsakta", "#8_12gs", "20 euro" un "#2017".

Monētas aizmugure (reverss)
Stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.

Monētas josta
Gluda.

Pakavsaktas_kartite.jpg

 

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.

(Latviešu tautasdziesma)

Monēta ar pakavsaktas ar rēdžu galiem atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Attēlam izmantotā 12. gs. bronzas pakavsakta no Gramzdas pagasta Upīšu kuršu ugunskapos atrasto senlietu klāsta bijusi kuršu vīriešiem raksturīga rota.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Senākās šā veida saktas jau 3.–5. gs. pēc Romas impērijas provinču līdzīgu saktu parauga tika darinātas un valkātas arī Austrumbaltijā. Greznās, ar krāsainu emalju rotātās saktas bija dārga un reta rota (Latvijā atrasti tikai daži to eksemplāri).

Vietējo pakavsaktu veidu attīstība Austrumbaltijā sākās 7. un 8. gs. mijā, kad sākotnēji vienkāršās pakavveida saktas ar atrotītiem galiem kļuva arvien populārākas un tika izmantotas kreklu un virsdrēbju saspraušanai un rotāšanai. Par tipisku rotu Latvijas teritorijā tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes.

10.–13. gs. vienlaikus ar pakavsaktām ar atrotītiem galiem tika darinātas un valkātas pakavsaktas ar daudzskaldņu, rēdžu, vāļu, magoņgalvu, zvērgalvu un pogu galiem. Arī saktu pakavveida loki darināti gan savērpti, gan pīti vai rotāti ar ģeometrisku ornamentu. Greznākajām saktām galus rotāja ornamentētas sudraba plāksnītes (sudraba platējums), bet vienkāršākās saktas bija veidotas no parastas bronzas stieples. Vēlajā dzelzs laikmetā tās izmantoja visas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības, lai gan katrai no tām bija savas iecienītākās formas. Piemēram, lībiešiem plašāk sastopamas pakavsaktas ar magoņgalvu galiem, bet kuršiem raksturīgas pakavsaktas ar zvērgalvu un rēdžu galiem.

Pakavsaktas popularitāti saglabāja arī Livonijas periodā (13.–16. gs.), lai gan arvien vairāk tika izmantotas no Rietumeiropas aizgūtās dažādās riņķsaktu formas. Vienlaikus attīstījās arī jaunas, ar noteiktu simboliku saistītas pakavsaktu dekoratīvo galu formas, piemēram, saktas ar liliju vai ripu galiem. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Pakavsaktām veltīta otrā monēta triju zelta kolekcijas monētu sērijā "Zelta saktas". 2016. gadā izlaista ripsaktām veltīta monēta, bet 2018. gadā sēriju noslēgs monēta ar burbuļsaktas atveidu.

 

Avers
Reverss
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.