Produktu grupa

Sudrabs

Tēma

Izvēlies

Valsts

Izvēlies

Cenu diapazons

Izvēlies

Valūta

Izvēlies

PVN

Izvēlies

Mērvienības

Izvēlies

Notīrīt filtrus

 
     

 +371 67286340

info@latgold.lv

Pazvanit.jpg

 +371 67286340 

 

VISĀM PRECĒM VEIKALĀ: 

 

14 dienu atgriešanas garantija

 

garantija-lv small.jpg 

 

Neierobežota garantija dārgmetālu raudzei un svaram

Kolekcionāru aksesuāriem garantija 2 gadi

 

garantija.jpg

 

Norēķini ar bankas pārskaitījumu vai PayPal

paypal small.jpg

Bank transfer small.jpg

 

newsletter_sign_up_button.jpg

Nosūtīt draugam Drukas versija

Latvijas sudraba monēta Ziemassvētku kaujas

Ieteikt Ieteikt
 
 
     
 
Svars
Prove
Diametrs (mm)
Biezums (mm)
Gads
Pārdod (EUR)
Vienības
 
28.00 g 925 2016 53.00

Ir noliktavā
Atjaunots:21/07/2017 07:41
 
     
 

Sešstūra formas 5 eiro sudraba kolekcijas monēta ar krāsainu uzdruku veltīta Ziemassvētku kauju (1916.g.23.-29.decembris pēc vecā stila) varoņiem-latviešu strēlniekiem.

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 28.00 g 
Forma: regulārs sešstūris; garākā diagonāle: 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāteproof 
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2016. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva) 

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Kristaps Ģelzis
Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča

Monētas priekšpuse (averss)
Fonā – latviešu strēlnieku grupa, kreisajā pusē – latviešu strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīmē attēlotās saules stilizēts atveids ar sarkanas krāsas klātu centru, astoņiem lauztiem stariem un slīpi vietotu zobenu. Labajā pusē gadskaitlis 2016, zem tā uzraksts LATVIJA, monētas lejasdaļā – uzraksts "5 euro".

Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē – sniegpārsliņa, labajā pusē – lodes trāpījuma atveids, monētas lejasdaļā – uzraksts ZIEMASSVĒTKU KAUJAS.

Monētas josta
Gluda.

Zsv_kaujas_04.jpg  

youtube Sudraba monēta Ziemassvētku kaujas

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!" – šādi dedzīgi rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes vārdi ievadīja Krievijas Valsts domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša 1915. gada 19. jūlijā parakstīto patriotisko aicinājumu veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. 1915. gadā 1. pasaules karš bija sasniedzis Latviju, un bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās uz Rīgu un Vidzemi, daudzi – arī tālāk. Vācu armija jau atradās Rīgas pievārtē, tāpēc Krievijas militārā vadība izšķīrās par iespēju dibināt nacionālas vienības. Strēlniekos pieteicās tūkstoši, un viņu izvēli dedzīgi atbalstīja tauta cerībā uz nākotnē gūstamu teritoriālo autonomiju. "Brāļi, labāk cīņā doties nekā nīkt un izputēt pa svešām ceļmalām! Kā arvienu, tā arī šinī grūtā brīdī paliksim uzticīgi savai tēvu zemei un kalsim paši viņas likteni!"

Sadzirdēto, sirdī tverto drīz vien nācās pierādīt ar savām asinīm, kad Krievijas 12. armijas vadība iecerēja atspiest vācu armiju aiz Lielupes un ievadīt Zemgales atgūšanu. Uzbrukuma veikšanā tika iesaistītas divas latviešu strēlnieku brigādes (astoņi pulki), 6. Sibīrijas korpusa strēlnieku pulki un dažas citas vienības. Latviešus apvienoja vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā. Sākās Ziemassvētku kaujas, kas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī). Tās notika 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei.

Pēkšņajā, sniegputenī tītajā uzbrukumā vācu pozīcijām pierādījās kara nežēlīgās novitātes. Tehnoloģiju attīstība aizsardzībā pagaidām bija pārāka par uzbrukuma līdzekļiem. Novecojusi un bezatbildīga frontālā uzbrukuma taktika prasīja milzīgus upurus. Latviešu pulkiem nebija artilērijas atbalsta. Strēlniekiem nācās skriet cauri plašiem dzeloņdrāšu slazdiem tieši pretī neskaitāmu vācu ložmetēju viesuļugunij. Stāvokli īpaši pasliktināja milzu sals. Tomēr pretinieka pamatīgo aizsardzības sistēmu izdevās pārraut un iedzīt ķīli vairāku kilometru dziļumā, ieņemot arī draudīgāko vācu nocietinājumu – Ložmetējkalnu. Taču uzbrukums apsīka, jo Krievijas 12. armijas vadība nebija sagatavojusi tālāko plānu. Panākumi netika izvērsti, un vācu spēki nekavējoties uzsāka ofensīvu, janvāra kaujās daļēji atgūstot zaudētās pozīcijas.

Šajās kaujās latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo –, turklāt vairāk nekā pusi no tiem – Ziemassvētku kaujās. Zaudējumi sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā. Latviešu strēlniekiem Ziemassvētku kaujas atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti. Šajā nozīmē upuri nebija veltīgi. "Kas tic, tas uzvar. Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni!"

Pieminot Ziemassvētku kauju varoņus un viņu nemirstīgo ieguldījumu nākamības vārdā, kaldināta īpaša kolekcijas monēta, kas iemūžina bezbailīgo acu skatienus un ložu cirstās rētas.

 

Avers
Reverss
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.