Produktu grupa

Zelts

Tēma

Izvēlies

Valsts

Izvēlies

Cenu diapazons

Izvēlies

Valūta

Izvēlies

PVN

Izvēlies

Mērvienības

Izvēlies

Notīrīt filtrus

 
     

info@latgold.lv

 

 

b_vaultoro_160x600.png

 

BV_120x600_v5 eng.gif

Drukas versija

Šveices zelta Vrenelis (Helvetia)

Ieteikt Ieteikt
 
 
     
 
Svars
Prove
Diametrs (mm)
Biezums (mm)
Gads
Pārdod (EUR)
Vienības
 
5.80 g 900 21 1935 227.40

Ir noliktavā
Atjaunots:22/01/2019 06:52
 
     
 

Šveices vrenelis, iespējams, ir populārākā monēta Eiropā ar 90% zeltu tajā. Tā ir skaisti gravēta zelta monēta. „Vreneli” ir neformālais nosaukums Šveices zelta monētai, oficiālais nosaukums ir Helvētia - Tête d'Helvetia (franciski), Helvetiakopf (vāciski) vai Helvetia Head (angliski).

Monētas ir izdotas no 1897 līdz 1936.gadam un no 1947 līdz 1949.gadam. Šveices 20 franku zelta “Helvētijas” ir brīnišķīga izvēle lielākai daļai investoru, kuri meklē atraktīvu, augstas kvalitātes zelta monētas par zemām cenām.

Šīs monētas tika izkaltas 900 raudzes tīrībā (tā rāda tīra zelta masas īpatsvaru kausējumā tūkstoš svara daļās). 20 franku monētas ir 21 mm diametrā, sver 6,45 g (bruto svars), kas satur 0,1865 unces, jeb 5,801 grami tīra zelta. Monētu dažkārt sarunvalodā sauc par "Šveices jaunkundzi" saskaņā ar acīmredzamo aversa motīvu.

PADOMĀJIET arī par drošu, ērtu un konfidenciālu zelta uzglabāšanu!

20 franku zelta monētas reversā redzams Šveices vairogs, tai raksturīgais Šveices krusts un ozola vainags kopā ar monētas nominālvērtība - 20 franki, zem kuras norādīts emisijas gads un burti „L” un „B” – Bernes naudas kaltuves simbols, kurā tika izkaltas monētas.

Aversā attēlots Vreneli krūšutēls – Šveices Konfederācijas simbols - daiļa sieviete ar bizē sapītiem matiem un ziedu (ēdelvaisu) vītni ap kaklu, fonā redzami Šveices Alpi. Virs sievietes galvas ir uzraksts „HELVETIA”.

1935.gadā tika izkaltas 175 000 20 franku monētas. Papildus tika izkaltas divdesmit miljoni (20 008 813) monētas (atkārtoti kaltas 1945.gadā 3 500 000, 1946.gadā 7 108 813 un 1947.gadā 9 400 000 monētas), kuras ir datētas ar "L1935B". Burts "L" nozīme "lingot" jeb zelta stienis un burts "B" norāda Bernas monētu kaltuvi.

Lielās monētu kolekcijās vienmēr iekļauj augstas kvalitātes zelta monētas ar skaistu dizainu un aizraujošu vēsturi. Šveice izsenis ir sinonīms drošībai un fiskālai stabilitātei, pateicoties praksei tās valūtu segt ar lielu daudzumu zelta. Tādēļ monētu kolekcionāriem un investoriem mēs iesakām iegādāties šīs zelta monētas no Šveices.

Monētas dizaina vēsturisks apskats

1896.gada 6. janvārī ar likumu tika atļauta šī monētu sērija. Monētas nosaukums izriet no vārda "Verena", kas ir Šveices Konfederācijas personifikācija sievietes portretā (līdzīgi kā franču Marianne vai amerikāņu Lady Liberty), kuru uz monētas reversa iespējams ir veidojis Françoise Engli. Monētas ir arī pazīstamas ar nosaukumu Helvetia, jo šis nosaukums ir attēlots reversā virs portreta. Helvetia nosaukumus norāda uz divām nozīmēm: tas ir atvasinājums no Šveices oficiālā latīņu nosaukuma - Confoederatio Helvetica vai Šveices Konfederācija (vārds Helvēcija ir atrodams vēl Romas laikos, kad tā tika saukti vietējie iedzīvotāji pašreizējā Šveices teritorijā. Helvētus iekaroja Jūlijs Cēzars 58 g. p.m.ē. sava slavenā kragājiena (“atnācu, ieraudzīju, uzvarēju”) laikā, kas bija par pamatu viņa kļūšanai par pirmo Romas imperatoru), un līdz ar to attiecas uz alegorisko Lady Liberty Šveices interpretācijā.

“Eiro pirms eiro”

20 franku denominācija ar iepriekšminēto specifikāciju (lielumu un zelta saturu sakausējumā) 1803.gadā Francijai izveidoja Napoleons. Denominācija/specifikācijas palika nemainīgas līdz Pirmā Pasaules kara beigām, tā saucamās Latīņu monetārā līgas "eiro līdz eiro" ietvaros (Latīņu monetārā savienība bija 19.gs. un tā mēģināja integrēt vairākās Eiropas valstis vienā valūtas monetārā savienībā, ko varētu izmantot visās dalībvalstīs. Tas bija laiks, kad vairumam valstu valūtas joprojām bija izgatavotas no zelta un sudraba).

1848.gadā Šveice tika iecelta Konfederācijā un tā 1850.gadā adoptēja Šveices franku, pielīdzinot to Francijas frankam. Tā pievienojās Latīņu monetārai savienībai 1865. gada decembrī. Šveicei bija 20 franku monētas, Spānijai 20 pesetu monētas, Itālijai 20 liru monētas, Beļģijai 20 Beļģijas franku monētas, kā arī Grieķijai 20 drahmu monētas, kuras bija apritē un pieņemtas visā Eiropā. Tikai politisku iemeslu dēļ angļu un vācu impērijas atteicās sekot šajā virzienā. Tika pat veikti pētījumi, lai mēģinātu apvienot Eiropas valūtu ar ASV dolāru, kas izskaidro ļoti retas ASV monētu modeļus ar 5 dolāru marķējumu uz aversa, bet 25 franku marķējumu uz reversa.

 

Avers
Reverss
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu.